Kā iepriekš ziņots starptautiskajā izlašu pauzē uz savām nacionālajām izlasēm tika izsaukti septiņi FK Auda futbolisti. Diemžēl daļai no viņiem veselības problēmu dēļ pievienošanos savām valstsvienībām nācās izlaist. Latvijas nacionālās izlases nometnē līdz pat tās beigām uzturējās trīs zaļi-melnie, Deniss Meļņiks, Rihards Matrevics un Roberts Ozols, kamēr Ralfs Kragliks aizvadīja nometni kopā ar Latvijas U-21 izlasi. 

Latvijas U-21 aizvadot pirmo treniņnometni jaunā galvenā trenera Jakuba Dovalila vadībā no 17. līdz 21. martam gatavojās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, tās noslēgumā dodoties cīņā pret Lietuvas vienaudžiem. Šajā duelī izcīnīta droša uzvara ar 2:0. Ralfs Kragliks šo spēli sāka pamatsastāvā, ap roku velkot kapteiņa apsēju. Viņam tika uzticētas 45 minūtes, kurās aizsargs spēles protokolā atzīmējās ar dzelteno kartīti. 


Latvijas nacionālā valstsvienība aizvadīja divas spēles FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas ietvaros. Pirmajā spēlē ar minimālu 1:0 viesos pārspēta Andora, taču prestižajā Vemblija stadionā piedzīvots 0:3 zaudējums pret vareno Anglijas izlasi. Šajās spēlēs laukumā devās mūsu pussargs Deniss Meļņiks - pirmo dueli uzsākot jau no pirmajām minūtēm, tiekot nomainītam pēc pirmā puslaika. Otrajā duelī pret Angliju viņš laukumā devās uz maiņu spēles 83. minūtē, mirkli vēlāk protokolā atzīmējoties ar dzelteno kartīti. Abi zaļi-melno vārtsargi Roberts Ozols un Rihards Matrevics šīs spēles vēroja no rezervistu soliņa. 


Par saviem iespaidiem šajā izlases sabraukumā lūdzām dalīties Denisam, kuram izdevās no sirds izbaudīt Vemblija burvību.

Aizvadītas pirmās divas kvalifikācijas spēles cīņā par biļeti uz Pasaules kausu, kā vērtē komandas un savu sniegumu?

‘’Ir labi, ka Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu iesākām ar uzvaru, tas bija ļoti svarīgi. Zinājām, ka būs grūti, laukuma kvalitāte Andorā bija šausmīga, bet izcīnītā uzvara deva mums lielu pārliecību par saviem spēkiem. Man spēle pret šo pretinieku bija pirmā Latvijas izlases pamatsastāvā, biju satraucies, jo saprotu, cik tā ir liela atbildība. Tā man bija lieliska pieredze, domāju, ka nospēlēju labi, taču saprotu, ka mans sniegums varēja būt vismaz reizes divas labāks.’’ 

Kā noritēja gatavošanās mačam pret Angliju? Kādas bija sajūtas ierodoties Londonā, ko vari pastāstīt par apstākļiem?

‘’Pēc pirmās spēles, līdz duelim pret Angliju mums bija divas dienas. Vienu no tām pavadījām ceļā uz Londonu, tā arī bija diena, lai atjaunotos. Pirms spēles Vemblijā īpaša sagatavošanās procesa nebija, vairāk gatavojāmies, lai mentāli varētu izturēt spiedienu, ko var radīt 80 tūkstoši cilvēku, kuri būs pret mums. Gribējām maksimāli izbaudīt katru momentu, parādīt raksturu, labāko iespējamo futbolu. Atrodoties Londonā sajūtas tikai pašas labākās - lieliska viesnīca, labs ēdiens, viss kas nepieciešams mums bija pieejams. Aizvadījām pirmsspēles treniņu. Nekas nepārsteidza, arī laikapstākļi, kuri bija raksturīgi Anglijai - apmācies, lietus un augstākās kvalitātēs laukums.’’

Laukumā devies spēles 83. minūtē, raksturo tās sajūtas, kādas izjuti izkāpjot uz pasaules slavenākā stadiona zālāja.

''Vārdos grūti aprakstīt to, ko izjutu atrodoties Vemblija stadionā, dodoties laukumā uz maiņu. Viena lieta ir tad, kad tu sēdi, skaties televizoru, redzot, ka tur spēlē visas pasaules futbola zvaigznes, pavisam cita lieta, kad pats doties laukumā, lai mērotu spēkus ar šāda līmeņa futbolistiem. Tas bija kaut kas nereāls. Tie pirmie mirkļi, kad devos laukumā, šķita, ka dzīvoju sapnī. Pēc tam jau sekoja apziņa, kur atrodos un koncentrēšanās spēlei. Nofokusējies un vairs neko nejūti - pat tie 80 tūkoši cilvēki tribīnēs vairs nebija faktors. Gribēju pēc iespējas vairāk izbaudīt mirkļus spēlējot uz šādas skatuves.''

Šī spēle pret Angliju, šādā stadionā noteikti bija viens no taviem sapņiem, ko vēl tu vēlētos piedzīvot savā futbolista karjerā?

''Protams, ka spēle pret Angliju Vemblija stadionā bija viens no maniem sapņiem. Nevaru iedomāties to, cik daudz cilvēku vēlētos būt manā vietā, tas ir jebkura futbolista sapnis. Nav augstāka līmeņa par šo un otras tādas iespējas aizvadīt spēli šajā, tik īpašajā stadionā var arī nebūt. Kā futbolists vienmēr vēlēšos šeit atgriezties, nokļūt līdz iespējami augstākam līmenim, lai katru nedēļu varētu sajust tieši šādus mirkļus un emocijas, kad uz spēlēm ierodas vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.''

Foto: LFF